Par vistu olām.

Vistas ola sastāv no 10-12% čaumalas, 56-62% baltuma un 28-31% dzeltenuma.

Olas čaumalas pamatā 90% kalcija karbonāta. Tapat arī mazākā daudzumā magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs, varš, sērs, dzelzs, alumīnijs, cinks, molibdēns un citi elementi, kopskaitā 27 gabali. Čaumalas sastāvs ļoti līdzīgs cilvēka kaulu un zobu sastāvam.

No ārpuses olas čaumala pārklāta ar sausu aizsargkārtu, kas aizsargā olu no mitruma iztvaikošanas, kā arī nepieļauj mikroorganismu iekļūšanu olā. Zem čaumalas atrodas vēl viens aizsargapvalks, kas satur baltumu, un aizsargā pret baktērijām. Apvalks ir elpojošs, jo laiž cauri gaisu, mitrumu un ultravioletos starus. Zem aizsargapvalka atrodas elastīgā baltuma plēve.

Ola ir elpojošs organisms. Ola elpo ar porām, kas atrodas čaumalā. Visas čaumalas virsma ir poraina, lai cālis varētu elpot. Vienā olā vidēji ap 7500 poru. Plakanajā olas galā poru vairāk, strupajā mazāk.

imageedit_1_7128072232

 

Olas čaumalas biezums aptuveni 0,4mm. Biezākā čaumala parasti ir strupajā galā. Olas biezums atkarīgs no tā, cik daudz vistas organismā ir kalcija. Čaumala biezāka ziemas periodā, plānāka no marta līdz septembrim.

Daudzi uzdod jautājumu, kādas olas vērtīgākas – brūnās vai baltās. Patiesībā no uzturvērtības viedokļa, tad starpības nav.  Vienīgā atšķirība, brūnajām olām biezāka čaumala.

Kā mājas apstākļos noteikt olas vecumu? Ja ola svaiga, tad ūdens glāzē ola nogrims, un gulēs horizontāli. Ja ola vecāka par vienu nedēļu, tad olas plakanais gals būs uz augšu. Ja ola peld ūdenī vertikāli, tad ap trīs nedēļām veca, bet ja uzpeld – ap septiņām nedēļām.

Ja ola ir svaiga, to daudz grūtāk notīrīt. Ieteicams varīšanai izmantot olas, kas uzglabātas vairāk par nedēļu.

Kā uzglabāt olas?  Pēc iegādes olas vēlams ievietot ledusskapī, bet ne durvīs, jo tā ir pati siltākā vieta ledusskapī.  Olas ar iepakojumu jānovieto pie ledusskapja iekšējās sienas, kur būs pasargātas no norasošanas.  Norasošana ir pati bīstamākā, jo tieši ietekmē uzglabāšanas ilgumu.

Olas vēlams glabāt ar strupo galu uz leju, jo tad dzeltenums atrodas olas centrā. Tā var paildzināt uzglabāšanas laiku, jo strupajā galā vairāk poru, kas elpo. Ola saņem skābekli, un izvada ogļskābo gāzi.

Olas dzeltenuma krāsa parasti ir gaiši dzeltena. Var būt arī oranža. Tas atkarīgs ar ko vistas tiek barotas. Olas dzeltenuma krāsa nav saistīta ar uzturvērtības kvalitāti vai garšas īpašībām.

Olas ar diviem dzeltenumiem.  Var piekrist tikai zinātājiem, ka tā ir anomālija. Tādas olas parasti ir jaunajām dējējvistām, kurām nav nostabilizējies reproduktīvais cikls. Divdzeltenumu olas mēdz būt arī gadu vecām dējējvistām. Tomēr jāatzīmē, ka šādas olas droši var lietot uzturā.

Olas ir neatņemams olbaltuma avots. Viena ola satur ap 12% diennakts olbaltuma devas pieaugušam cilvēkam. Vidējā olā (60gr) 6,5gr proteīna. Olas bagatas ar vitamīniem, minerālvielām un mikroelementiem, kas nepieciešami pilnvērtīgam uzturam. Olas nesatur C vitamīnu.

Pēc uzturvērtības ola atbilst 200ml piena vai 50gr gaļas. Bērniem olas ir otrais nozīmīgākais ēdiens pēc mātes piena.

Olām ir zems kaloriju daudzums – vidēja ola satur tikai 75 kalorijas.

Klīst mīts, ka olās daudz holesterīna. Galvenais iemesls augstam holesterīna saturam asinīs – produkti ar augstu piesātināto taiku saturu. Tie pamatā ir piena un gaļas produkti. Vistu olās ir zems  piesātināto tauku daudzums, 5gr olas tauki spēj ģenerēt tikai 1,5gr holesterīnu. Tapēc olas nevar uzskatīt par kaitīgām attiecībā uz holesterīnu.

Ja vienā olas dzeltenumā aptuveni 215mg holesterīna, bet diennakts norma ir 300mg, tad vesels cilvēks dienā droši var apēst vienu olu.