Currently viewing the category: "Raksti"

imageedit_3_8651973985

Mūsu produkcija, mājas vistu olas, pieejama sekojošās tirzdniecības vietās:

Ādažos, Gaujas ielā 11, “EVERGREEN” – Veselīgas pārtikas veikalā. Pievedums piektdienas vakarā.

evergreen_shop

Carnikavā, Kalmju ielā 2, veikalā “SAVS”. Pievedums piektdienas vakarā.

savs_veikals

imageedit_1_5316633243

imageedit_11_8440621502

Šobrīd, sākot no 13. -18. novembrim,  pieņemam pasūtījumus uz 27.novembri. Produkcijas saņemšana no 27.-30. 11.  Kūpinam sestdien 26. novembrī.

Pasūtījumus iespējams veikt sadaļā IEPIRKTIES vai telefoniski katru dienu no 18:00 – 21:00 /mob.25807732/.

Visproduktīvākais olu dēšanas periods ir pirmais gads. Tādēļ ganāmpulks ar jaunputniem jāpapildina katru gadu. Papildināšanas iespējas jāizvēlas katram savas. Var iegādāties olas inkubēšanai, pirkt cāļus vai jaunputnus. Savā saimniecībā esam izvēlējušies pēdējo risinājumu. Pērkam 3-4 mēnešus vecus jaunputnus. Tākā vistas dzīvojas brīvās turēšanas apstākļos, tad vistas dēj līdz trīs gadiem. Protams, ka dējība vecākiem putniem ir zemāka.

dominant_1

Lai noteiktu, kura dēj, kuru buljonā, nepieciešams novērot ganāmpulku, kā arī reģistrēt dējību. Nav prātīgi barot liekēžus, skarbi, bet viss maksā naudu.

Pirmais rādītājs, ka vista dēj – sekste košā nokrāsā un silta. Košā nokrāsa liecina, ka vistai ir nepieciešamais pigments olas čaumalas veidošanai. Ja sekste nošķiebta, un krāsa nav koša, vista dēj maz vai nedēj vispār.

Uz vistas dējību norāda vēders. Ja liels un ciets – nosliece uz aptaukošanos. Ja liels un mīksts, visticamāk laba dējība. Pastāv arī trešais variants – vēders mazs un pievilkts. Dējība ļoti zema.

Daļēji dējību iespējams noteikt pēc knābja. Knābim jābūt tīram, neslāņoties un samērā īsam.

imageedit_25_7261031262

Pastāv arī citi dējības pārbaudes veidi, bet mēs pieturamies pie iepriekš aprakstītajiem.

Kad tiek konstatēts nedējības fakts, vista tiek apgredzenota ar attiecīgas krāsas gredzenu. Tālākās darbības pēc ilgākas novērošanas.

Pēdējo gadu laikā populāra kļuvusi vistu turēšana mazās mājsaimniecībās. Ne tikai sezonas laikā, bet arī cauru gadu.

Kā un ko izvēlēties?

Runājot par vistām, tad olas dēj visas šķirnes. Pat gaļas šķirnes gadā var iedot līdz 150 olām. Tomēr par normālu dējību var uzskatīt no 200 līdz 250 olām gadā. Rūpnieciskā ražošanā ap 300 olām gadā. Tāpēc savai saimniecībai jāizvēlas pateicīgākas dējējvistu šķirnes.

Populārākās vistu šķirnes turēšanai mazās saimniecībās ir:

Lohmann Brown – Šķirne izveidota Vācijā. Latvijā izmanto arī lielražošanā, bet labi iedzīvojušās mazās saimniecībās. Putni nav izvēlīgi barošanas ziņā. Dēj ap 300 olām gadā. Olu svars virs 60 gr. Čaumala gaiši brūna.

imageedit_11_6848755761

 

Dominant (Brown, Barred, Sussex, Black) – Šķirne izveidota Čehijā. Vistas izturīgas pret slimībām. Gadā dēj arī ap 300 olām. Olu svars ap 70 gr. Čaumala gaiši brūna.

SJ_olas_box

 

Mūsu saimniecība pašos pirmsākumos izvēlējās pusotru gadu vecus Lohmann Brown krosus no lielražošanas saimniecības. Tā bija pati lielākā kļūda. Vistu dējība ļoti zema, jo tika nomainīta barība. Tāpat vistas lielražošanā,  gada laikā bija atdevušas maksimumu, un novārgušas. Pat par piedāvāto zemo cenu, šādus putnus ņemt nedrīkst. Jāmeklē iespējas iegādāties cāļus vai jaunputnus.

Šobrīd saimniecībā audzējam pamatā Dominant Black, nedaudz Dominant Brown un Dominant Barred krosus.

imageedit_23_3461601097

 

Ja netēmējat uz komerciālu darbību, derēs arī mājas vista parastā.

Vistas ola sastāv no 10-12% čaumalas, 56-62% baltuma un 28-31% dzeltenuma.

Olas čaumalas pamatā 90% kalcija karbonāta. Tapat arī mazākā daudzumā magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs, varš, sērs, dzelzs, alumīnijs, cinks, molibdēns un citi elementi, kopskaitā 27 gabali. Čaumalas sastāvs ļoti līdzīgs cilvēka kaulu un zobu sastāvam.

No ārpuses olas čaumala pārklāta ar sausu aizsargkārtu, kas aizsargā olu no mitruma iztvaikošanas, kā arī nepieļauj mikroorganismu iekļūšanu olā. Zem čaumalas atrodas vēl viens aizsargapvalks, kas satur baltumu, un aizsargā pret baktērijām. Apvalks ir elpojošs, jo laiž cauri gaisu, mitrumu un ultravioletos starus. Zem aizsargapvalka atrodas elastīgā baltuma plēve.

Ola ir elpojošs organisms. Ola elpo ar porām, kas atrodas čaumalā. Visas čaumalas virsma ir poraina, lai cālis varētu elpot. Vienā olā vidēji ap 7500 poru. Plakanajā olas galā poru vairāk, strupajā mazāk.

imageedit_1_7128072232

 

Olas čaumalas biezums aptuveni 0,4mm. Biezākā čaumala parasti ir strupajā galā. Olas biezums atkarīgs no tā, cik daudz vistas organismā ir kalcija. Čaumala biezāka ziemas periodā, plānāka no marta līdz septembrim.

Daudzi uzdod jautājumu, kādas olas vērtīgākas – brūnās vai baltās. Patiesībā no uzturvērtības viedokļa, tad starpības nav.  Vienīgā atšķirība, brūnajām olām biezāka čaumala.

Kā mājas apstākļos noteikt olas vecumu? Ja ola svaiga, tad ūdens glāzē ola nogrims, un gulēs horizontāli. Ja ola vecāka par vienu nedēļu, tad olas plakanais gals būs uz augšu. Ja ola peld ūdenī vertikāli, tad ap trīs nedēļām veca, bet ja uzpeld – ap septiņām nedēļām.

Ja ola ir svaiga, to daudz grūtāk notīrīt. Ieteicams varīšanai izmantot olas, kas uzglabātas vairāk par nedēļu.

Kā uzglabāt olas?  Pēc iegādes olas vēlams ievietot ledusskapī, bet ne durvīs, jo tā ir pati siltākā vieta ledusskapī.  Olas ar iepakojumu jānovieto pie ledusskapja iekšējās sienas, kur būs pasargātas no norasošanas.  Norasošana ir pati bīstamākā, jo tieši ietekmē uzglabāšanas ilgumu.

Olas vēlams glabāt ar strupo galu uz leju, jo tad dzeltenums atrodas olas centrā. Tā var paildzināt uzglabāšanas laiku, jo strupajā galā vairāk poru, kas elpo. Ola saņem skābekli, un izvada ogļskābo gāzi.

Olas dzeltenuma krāsa parasti ir gaiši dzeltena. Var būt arī oranža. Tas atkarīgs ar ko vistas tiek barotas. Olas dzeltenuma krāsa nav saistīta ar uzturvērtības kvalitāti vai garšas īpašībām.

Olas ar diviem dzeltenumiem.  Var piekrist tikai zinātājiem, ka tā ir anomālija. Tādas olas parasti ir jaunajām dējējvistām, kurām nav nostabilizējies reproduktīvais cikls. Divdzeltenumu olas mēdz būt arī gadu vecām dējējvistām. Tomēr jāatzīmē, ka šādas olas droši var lietot uzturā.

Olas ir neatņemams olbaltuma avots. Viena ola satur ap 12% diennakts olbaltuma devas pieaugušam cilvēkam. Vidējā olā (60gr) 6,5gr proteīna. Olas bagatas ar vitamīniem, minerālvielām un mikroelementiem, kas nepieciešami pilnvērtīgam uzturam. Olas nesatur C vitamīnu.

Pēc uzturvērtības ola atbilst 200ml piena vai 50gr gaļas. Bērniem olas ir otrais nozīmīgākais ēdiens pēc mātes piena.

Olām ir zems kaloriju daudzums – vidēja ola satur tikai 75 kalorijas.

Klīst mīts, ka olās daudz holesterīna. Galvenais iemesls augstam holesterīna saturam asinīs – produkti ar augstu piesātināto taiku saturu. Tie pamatā ir piena un gaļas produkti. Vistu olās ir zems  piesātināto tauku daudzums, 5gr olas tauki spēj ģenerēt tikai 1,5gr holesterīnu. Tapēc olas nevar uzskatīt par kaitīgām attiecībā uz holesterīnu.

Ja vienā olas dzeltenumā aptuveni 215mg holesterīna, bet diennakts norma ir 300mg, tad vesels cilvēks dienā droši var apēst vienu olu.

Set your Twitter account name in your settings to use the TwitterBar Section.